Efektīvs projektēšanas process

Projektēšana var būt ilgs, dārgs un mokošs process, ja tā tiek veikta haotiski un nepieturoties iepriekš parbaudītai darbu secībai. Taču pareizi strukturējot darbus un laicīgi novērtējot iespējamos riskus, šo procesu ir iespējams padarītu efektīvāku, ātrāku un patīkamāku visām iesaistītajām pusēm. Šajā rakstā aprakstīšu, kādi soļi būtu jāievēro projektēšanas fāzē, lai jaunas iekārtas vai mehānisma radīšanas process būtu uzskatāms par optimālu. Biežākās problēmas ar ko esam saskarušies, kad ārēju apstākļu dēļ nav iespējams pieturēties pie mūsu iekšēji izstrādātā projektēšanas darbu plāna ir: Gala rezultāts nesakrīt ar gaidīto. Klients, vai gala lietotājs ieraugot iekārtas projekta dokumentāciju, secina, ka ir palaista garām kāda būtiska prasība. Tad atliek izvēle - iekārtu pieņemt ar kompromisiem, vai atgriezies pie projektēšanas, tam veltot papildus resursus. Projektēšanas process ir garāks un dārgāks kā sākotnēji tika plānots. Projektēšanas laikā tiek izteiktas papildus vēlmes un mainītas prasības, kas noved pie izmaiņām un ilgāka, līdz ar to dārgāka projektēšanas procesa. Svarīgi piebilst - jo vēlmes izdarīt izmaiņas projektā tiek izteiktas tuvāk projektēšanas procesa beigām,...
Read More

Elektroķīmiskā korozija

Korozija jau izsenis ir viena no visbiežāk sastopamajām problēmām metālu konstrukcijās. Korozijas risku neizvērtēšana projektēšanas procesā var radīt virkni problēmu nākotnē, ekspluatējot un apkopjot visa veida iekārtas un strukturālas inženierbūves.  Koroziju pēc tās izcelsmes cēloņiem un procesa norises var iedalīt divās grupās no kurām viena ir ķīmiskā korozija. Tā notiek metāla virsmai tieši reaģējot ar agresīvo aktīvo vidi, bez elektrolīta klātbūtnes. Normālos apstākļos (zemās temperatūrās) šīs korozijas ātrums nav liels. Pret to metāliskos elementus ir iespējams pasargāt, lietojot virsmas aizsardzības metodes - cinkošanu, krāsošanu, utml. Šajā rakstā gan vairāk pievērsīsimies otra korozijas veida - elektroķīmiskās korozijas, apskatīšanai, kas ir daudz agresīvāka. Lai no tās izvairītos, jāpievērš liela uzmanība materiālu izvēlei projektēšanas procesā. Pēc būtības elektroķīmisko koroziju vislabāk apzīmē tās otrs nosaukums - bimetālu korozija. Lai tā rastos ir jāizpildās diviem nosacījumiem: Saskaras divu metālu ar atšķirīgu elektrisko potenciālu virsmas;Saskares vietā ir klātesošs elektrolīts. Korozijas radītās problēmas Ir dažādi iemesli, kādēļ korozija iedzen bailes kā inženieros, tā klientos, kuru ekspluatācijā iekārta ir nodota. No inženieru skata punkta,...
Read More

Cik Latvijā ir Mehānikas inženieru?

Pabeidzot Rīgas tehnisko universitāti 2012. gadā, kopā mēs absolvējām 13 mašīnu un aparātu būves inženieri. Tolaik, pētot pēdējo gadu statistiku, tā izskatījās diezgan skaudra - reti kurā gadā kursu pabeidz vairāk kā 10 inženieru. Turklāt, pēc manas pieredzes, apmēram tikai pusei ir atbilstošās rakstura un temperamenta iezīmes, lai veidotu inženiera projektētāja karjeru. Liela daļa savu karjeru veido ar tehniskām nozarēm saistītās profesijās, tomēr ne tieši mehānikas inženiera profesijā. Pēc savas pieredzes varu minēt, ka RTU, kā "daudz maz" kvalitatīvus projektētājus, gatavo divas specialitātes: pirmā, manis pieminētā, mašīnu un aparātu būvniecība, otrā mehatronika. Kopā no abiem šiem kursiem varētu skaitīt kādus 10 spējīgus inženierus gadā. Minu, ka līdzīgu apjomu varētu gatavot LLU. Pieņemu, ka ārzemju universitātēs studē ap uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi mehānikas inženieri. Visam bariņam varētu pievienot dažus talantus, kas projektēšanas prasmes apguvuši pašmācības ceļā vai ir pārprofilējušies no citām saistītām mehānikas inženieru profesijām. Saskaitot visu iepriekš minēto inženieru kopumu varētu pieņemt ka Latvijas darba tirgu papildina ap...
Read More